hedryk

Turpinu.

2011-06-16T19:35:00.009+02:00

Pēc ilgas, depresīvas pauzes es turpinu savu blodziņu. Vispār ir tā, ka es gribēju nomainīt izskatu un iemācīties visādas fīčas, bet man sanāca nomainīt tikai fonu uz rozā ghihihihihihihiiiiiiiii. Kā, piemēram, ja es vēlos ievietot kādu youtube video vai linku, es to varu uztaisīt... bļēēēē, es reāli nemāku izteikties un izskadrot, ko es gribu īsti izdarīt. Pamēģināšu ar piemēru iz cita bloga. Nu Dace blogā dara tā: "Noskatījos šito video, reāli smieklīgs lol". Un vārds 'video' ir pasvītrots, un uz tā uzspiežot, piemēram, mani aizved uz youtube video par ko Dacei nāk smiekli. Es māku tikai copy/paste sistēmu. Un ja es lieku bildi, tad man tā arī ir tikai teksta sākumā. Kā var ielikt, lai ir pa vidu tekstam? :D Dators man nepazīstama lieta, lai gan pēdējās nedēļas tas ir mans labākais draugs manā garlaicīgajā dzīvītē.

Tātad, kādēļ mana dzīve šobrīd ir garlaicīga. Jo es dzīvojos pie draudziņa, kamēr gaidu savu dzīvoklīti, kurā es dzīvošu VIENA pati. Kādēļ dzīvoklis deminutīvā? Jo 16m2 mazītiņš studio. Būs fun. Un mans draugs dzīvo, ja salīdzina ar LV, Tulūzas Ādažos. It kā nekas traks, es Latvijā dzīvoju Ādažos, bet man nelikās, ka dzīve ir ūbergarlaicīga. Tas tāpēc, ka Francijā publiskais transports smird. Esmu tikai 20km attālumā no Rīgas lieluma pilsētas, bet jūtos kā absolūtajos laukos, jo autobusa šeit nav. Tas, kādēļ man vēl nav tiesību, ir jau cits stāsts. Bet drīz saņemšos. Darbs man pagaidām ir tikai trešdienās un tad arī tikai 2 stundas. Tas nozīmē, ka es no rīta braucu ar Simonu uz Tulūzu un tad vakarā ar viņu atpakaļ. Reāli it kā man būtu kaut kāds mājas arests :D Tajās citās dienās es palieku mājās un daru datoru. Vai arī sauļojos. Vai spēlēju guitar hero. Vai skatos sūdu. Es pat sāku rasēt BEZ lineāla vienubrīd, jo piegriezās dators un saulē es kusu. Es tiešām te cepos savā sulā un būt iesprostotai 4 sienās un dārzā nav fun.

Bet pēc 2 nedēļām un bišķiņ es jau dzīvošu pašā pašā Tulūzas centrā un viena un pie SEVIS, bez stulbiem dzīvokļbiedriem. Es atkal varēšu dziedāt dušā. Cilvēki jautā, kāpēc es netaisos dzīvot ar draudziņu. Nu nēē, vēl nē, mēs nekur nesteidamies, bet viss iet ļoti labi :) āā un tā kā es dzīvošu centrā, varēšu beidzot meklēt darbu, lai varu braukt uz mājām biežāk. Es tāāā gaidu to dzīvokli. Būšu pavisam pieaugusi, būs jāsāk domāt par tādām lietām, kā miskastes maisu un tīrīšanas līdzekļu pirkšanu. Un man nebūs NEVIENA istabas auga, jap.

Drīz jau mēs pērkam biļetes uz Latviju, atgūšu savu Prāta Vētras DVD, ko aizmirsu pagājušo reizi tur dzīvojoties, satikšu ģimeni, draudziņus un labi pavadīšu laiku :) Jau iepriekš pabrīdinu, ka man nebūs laika katram no jums veltīt daudz uzmanības, jo tas būs vairāk 'mon dieu mon dieu mon dieu, tikai nedēļa laika, bet man francūzim jāparāda pēc iespējas vairāk no mūsu awesome Latvijas lietām un vietām + jāmēģina visi satikt. aaaaa, tikai nedēļa', tā ka es ļoti labprāt dzirdētu, ko lai es parādu un kur lai aizvedu. tiešām tiešām. Man jau ir daudz ideju, bet man no visām lietām jāizvēlas tās lietas, kas IR jāredz ārzemniekam mūsu valstī. Starp citu vienu nakti veltīsim Vecrīgai, es ceru, ka jūs vēl ballējaties kā agrāk.

Vēl viena lieta, ko gribēju zināt. Jau kādu pusgadu katru nakti, bet izņēmuma, man ir sapņi. Pat ne sapņi, bet murgi vai arī sapņi ar 'pēcgaršu' uz visu dienu. Nu tādi ļoti, ļoti jocīgie. Kā no tā var tikt vaļā? Es parasti neticu visai vūdū padarīšanai, bet varbūt tie indiāņu sapņu ķērāji darbojas? Es tiešām esmu gatava uz daudz.

Es, starp citu, joprojām gaidu ciemos draugus :)

Bildē mēs čillaxing vienā vietējā ģitārfestivālā, kādu var redzēt amerikāņu filmās. Kaut kas līdzīgs block party, jo visi brīvprātīgie un vietējie sanāk vienuviet. Bija smieklīgi. Tādus trakos varēja ieraudzīt. wow, vai man tiešām tikko sanāca bildi ielikt ne sākumā? progress

Pačīkstēšu

2011-02-02T17:55:00.004+01:00

nemāku darīt blogu un izdzēst šo depresīvo mēslu, ko iepriekš sarakstīju

atskaite

2010-09-23T15:20:00.005+02:00

Šodien man ir uznākusi mazā iedvesma kaut ko šeit uzskribelēt. Turklāt esmu atpakaļ pie sava datora ar garumzīmēm. juhū. Tulūzas lielais karstums ir cauri. Tagad mierīgāk pēcpusdienās, tā no 25-30°C. Šī vasara bija pavisam citādāka, nekā visas iepriekšējās. Citi cilvēki, citas ballītes, cita valsts arī ja kas ;D Aaaaaakdievs. Sapratu, ka man īstenībā nav nekāda iedvesma, lai rakstītu jebko. Laikam tāpēc, jo ir notikušas pārāk daudz lietas šovasar un man īstenībā ir slinkums.

Varu pastāstīt, ka pirms pāris nedēļām biju uz vecmeitu ballīti. Bija smieklīgi. Darījām visādas muļķības pa dienu un vakarā gājām uz kabarē. Uz īstu franču kabarē. Bija gan dejotājas, gan arī šova beigās striptīzdejotājs. Un pēc tam ballīte. Bijām arī uz pašām kāzām.

Ir arī notikušas vairākas meiteņu ballītes. Pēdējā no tām youporn, faceporn, gayporn un citi porn, lai atrastu vienas meitenes bosa (kurš ir gejs) seksa video. Visa informācija, kas mums bija - viņa nickname ir pepsi66 :D Diemžēl bez rezultātiem un ak dievs - daži video ir TIK slimi. cilvēkiem ir ļoti ļoti traka fantāzija. Nekad neejiet geju sexvideo lapās, lūdzu ;D

Uz Latviju es nebraukšu tik drīz, jo uz Ziemassvētkiem mani uzaicināja AFS ģimene un jātaupa nauda, lai var braukt pie Agneses, pie Andras, tad pie Gurķīša, pie Māras. Es gribu visur visur aizbraukt. Un es esmu mazliet apvainojusies, ka jūs nebraucat pie manis.

Universitāte man sāksies tikai pēc nedēļas. Īpaši negribu. Tā skola ir geto un cilvēki droši vien nav kļuvuši draudzīgāki. Ja nu vienīgi mākslas vēsturi ar mani šogad mācīsies viena draudzene. Agnese arī vairs nebūs manā burvīgajā fakultātē.

Vispār in general viss iet normāli.

mazā amerika

2010-07-07T02:04:00.005+02:00

Šī nedēļas nogale bija traka traka. Piektdien parasta franču ballīte ar daudz pastis (ļoooooti dīvains D-Francijas alkohols, kas garšo pēc lakricas), aliņiem un oldskūl dziesmām. Nākošā diena čill ar trakiem jauniešiem un tad sestdien bija visamerikāniskākā ballīte, kādā es jebkad esmu bijusi. Nu tik ļoti, kā filmās. Vienīgais, kas pietrūka - sarkanās glāzītes. Cilvēki ~100, un es apaļoju uz leju. DJ, divi bāri, cilvēki, kas lec baseinā no jumta un tad mani grūž ūdenī ar visām drēbēm. Izpeldināja manas dārgās franču cigaretes :( Vispār forši viss bija, jā.

Tad pirmdien iepazinos ar Axela jauno draudziņu (KĀPĒC daži geji ir tik nenormāli HOT?), gājām uz restorānu, kur Agnese strādā, lai par viņu pasmietos, tad Džordžs, tad cafe Pop, un tad uz geju bāru. Diezgan traki vispār. Bet ar gejiem ir jautri, jo daži ir nu tik ļoti gejiski, ka gejiskāk vairs nevar. Viņi visi fano par lady Gaga un mani viens homo pat pierunāja ar viņu dejot pie Alejandro.

Kad es biju Francijā vidusskolā, tad man likās, ka francūži nemak ballēties, bet re kā. Atliek iepazīties ar franču studentiem un ballītes kā Latvijā :) Vispār ballītes šeit ir līmenī, jā, bet dienas gan ir garlaicīgas.

Mazliet sāp sirds par nokavētajiem vasaras priekiem Latvijā, bet nu šeit vismaz kaut kas jauns. Un tiešām. Katru dienu notiek kaut kas, ko es iepriekš neesmu redzējusi.

Tagad man atkal Prāta Vētras kūre :)

līgo

2010-06-23T23:34:00.004+02:00

Jāņi. Otrā reize, kad nesvinu. Pirmā reize bija 2008. gadā un arī Francijā. Bet nu nekas. Tagad sūcu aliņus un man lādējas Hot Rod. Tā filma ir pure awesomness.

Vispār Tulūza ir kļuvusi daudz jaukāka (un tam ir tikai mazs sakars ar to, ka MAN IR DRAUDZIŅŠ!!! hihihī). George and Dragon ģimene kļūst arvien tuvāka. Tur tiešām ir viena no nedaudzajām vietām, kur var justies kā mājās. Tie cilvēki ir lieliski. Tur VIENMĒR ir kāds no grupas. Laiks arī katru dienu ir saulains, bet dažreiz ir daudz par karstu. Pirms pāris nedēļām ar draugiem bijām pie vidusjūras (pirmā reize man pie tik ziliem ūdeņiem). Gliemežvāki arī krutāki, nekā Carnikavas pludmalē ;D Dzīvoju tagad ar Axelu - manu gejdraudziņu, kurš lieliski gatavo, kas nav mazsvarīgi, jo es taisu ēst briesmīgi. Dažreiz vienīgi pietrūkst kārtīga latviešu ēdiena. Un šodien man pietrūkst brengulītis un tērvetnieks. Hoīti te var dabūt jebkur, jebkad un lēti hehe. Ļoti centīšos tikt rudenī uz LV uz Dubli.

Vispār es nezinu, kāpēc man vairs nepatīk rakstīt. Šī bija tāda mazā atskaitīte par dzīvi.

Līīīī-īīīīīgoooo

so true

2010-06-14T02:21:00.001+02:00

"Kiss the kissers, love the lovers and play the players."

wow šī ir viena no labākajām salkanajām frāzēm ever.

georgeaddicted

2010-03-18T21:35:00.004+01:00

Tas bārs ir kaut kas tik AWESOME!!! Es esmu atkarīga. Un es zinu, ka Agnese arī. Tur ir foršākie bārmeņi. Labākā atmosfēra. Superīgākā mūzika. Tiešām. Sestdien bijām aizgājušas uz St des Seins (bārs par kuru bijām sajūsmā pirmos 3 Tulūzas mēnešus - tas ar lēto alu un roku), un mēs bijām ļoti ļoti vīlušās. Tur ir tik skaļa mūzika, ka jākliedz uz bārmeņiem, lai kaut ko pasūtītu. Un kad tu esi kaut ko pasūtījis, tad puse no tava aliņa nokļūst uz grīdas, jo visi grūstās. Tur vienkārši ir pārāk daudz cilvēku. Bet nu jā. Tātad šobrīd kādu laiku mums būs The George and Dragon ēra.

ūūūūūn. Jau pēc nedēļas un bišķiņ pie manis būs Elīnīte un Madžara. Prieks prieks prieciņš.

Un man ir paziņojums. Es palikšu Tulūzā arī vasarā. Tā izlēmu.

The Perfect Week

2010-03-08T16:30:00.004+01:00

Sākās viss ar to, ka meitene no Zviedrijas, kas iepriekš dzīvoja manā tagadējā dzīvoklī, atbrauca ciemos uz nedēļas nogali. Tātad ballīte ceturtdien. Tad arī piektdien. Un sestdien. Un vakar (svētdien) mums vajadzēja iet uz George And Dragon" (mīļākais bārs EVER. tiešām. turklāt tur ir 2 HOT bārmeņi). Protams, ka bija aliņi. Ar Agnesi sapratām, ka ja jau esam nonākušas tik tālu mūsu ballīšu nedēļā, tad jātaisa the perfect week. Šodien uz cafē pop. Rīt vēl nezinām. un trešdien uz George and Dragon uz quizz night. Ja vinnēsim, tad dabūsim pudeli pēc pašu izvēles. Mēs tiecamies uz džeimsonu. Lūk. tikko bijām veikalā, lai nopirktu pohu ēdienu. mums ir 8,5 litri kolas, 3 čipsu pakas, lazanja, 3 picas, daudz siera un maize.

Kāpēc vistrakākās idejas līdz maniim nonāk tieši Tulūzā?

pēdas

2010-02-28T02:05:00.002+01:00

PĒDAS. aaaaaaaaaaaa, tā ir visneglītākā iespējamā ķermeņa daļa, ko var redzēt neuzšķēržot cilvēku. Vienīgās pēdas, kas man patīk ir tad, ja pēdu forma ir dabīgi perfekta, ja pirksti nav pārāk īsi, vai gari. tas pats par kāju pirkstu nagiem. tātad pēdām ir jābūt perfektām un perfekti pedikirētām, lai man neriebtos. Kāpēc es runāju par pēdām? Jo es šovakar klausos klasisko mūziku un atklāju, ka Hendelim ir skaņdarbs, ko sauc "How Beautiful Are The Feet" WTF. pēdas nevienā vietā nav beautiful. fui fui fui. Bet skaņdarbs smuks gan.

un vakar es biju SLĒPOT. es mīlu slēpošanu, kalnus, sniegu, pacēlāju, spožo sauli (tagad es zinu, ka nepumpēšu savas lūpas. no pārāk sasauļošanās viņas ir sarkanas un velk uz skārletas johansones lūpu izmēriem), kalnu kafejnīcas, gaisu, slēpes, skaņu, kad griežas ar slēpēm, karstvīnu un to nenormāli sāpošo muskuļu sajūtu pēc slēpošanas.

ieži

2010-02-24T01:39:00.002+01:00

Es pavadīju 3 nedēļas ģeogrāfos. vienīgie, ko es tur pazinu bija Cirkijs, Ēriks un Alberts. Pa šīm 3 nedēļām, man draugu skaits dr.lv papildinājās par 20 cilvēkiem. Un nevis vienkārši esmu redzējusi viņa seju tāpēc apstiprināšu draugi, bet tādi ar kuriem jau 2. dienā sarunājām ballītes un pat sākām aprunāt citus cilvēkus draugi. Un šajos 20 neietilpst tie 3, ko jau es pazinu.

Es esmu pavadījusi 15 nedēļas šeit, un man facebookā ir divi jauni cilvēki no manas fakultātes.

Secinājums? FRANCŪŽI FAKIN' SŪKĀ. Viņi ir nedraudzīgi kuces. Un es esmu draudzīga. Man nav grūtības iegūt jaunus draugus. Bet šis jau ir bišķiņ par traku. Es atgriežos mājās pēc šī gada. Droši vien es vēl pārdomāšu miljards reižu vai arī vecāki man vienkārši to aizliegs darīt (jā es zinu "Annij, tu esi pieaugusi, tavi vecāki nevar lietas lemt tavā vietā". Var gan. Viņi man dod naudu. Un ir krīze. Man ir tikai maziņš maz maksājošs darbs, un es no tā nevaru iztikt).

Nu jā. Tas, ko es gribēju teikt ir tas, ka es neesmu apmierināta ar francūžiem. Man iepriekš likās, ka es gribu atgriezties Francijā, jo man patīk valsts. Muļķības. Mani labākie draugi AFS gadā bija pārējie AFSieši. Un viena francūziete. Tas arī viss. Žēl, ka es to nezināju pirms tam. Un man patīk Latvieši. āāā un latviešu puiši/vīrieši/čaļi ir skaistāki/seksīgāki/foršāki un galvenais smieklīgāki un jautrāki nekā francūži. true story

spēles

2010-02-23T04:37:00.004+01:00

Vai man tā tikai šķiet, vai arī tiešām 90% vīriešu kārtas olimpiādes sportisti ir nenormāli seksīgi? Vai arī man vienkārši ir kaut kāds ziemas sportistu fetišs, jo vasaras olimpiādē man tā nelikās.

par ballītēm

2010-02-22T02:40:00.002+01:00

Es tiešām nezinu, kādēļ es šeit uzvedos divtik wild kā Latvijā. Jo galu galā es šeit neesmu nekādā vacation tripā. Es šeit dzīvoju. Man vajadzētu uzvesties normāli, jo nav tā, ka "šitos cilvēkus nekad mūžā nesatikšu". Satikšu gan. Esmu jau satikusi. Neērtas situācijas universitātē jau ir gadījušās. Divreiz.

Bēt nu nekas. Ceturtdien ar Agnesi un Axel bijām klubā redzēt šito: http://www.youtube.com/watch?v=IQGhq0IlVok Vakars izvērtās trakāks, nekā bija paredzēts. Nē. Sākās jau trakāk, nekā paredzēts. Ar Agnesi (nu ok. es vairāk, nekā Agnese) metro bijām woooo girls (noskatieties how i met your mother 4. sezonas 8. sēriju un sapratīsiet, ko tas nozīmē), ar vīna pudeli rokās. Tad koncerts, tad satikti kursabiedri, ar kuriem es nekad mūžā nebiju runājusi, bet tovakar mēs bijām labākie draugi (kā jau bieži notiek ballītēs). Tad no rīta mājās. Gulēšana trijatā šaurā gultā zem vienas segas mani pilnīgi un galīgi netraucēja. Vīns dara savu. Un no rīta (ok, 14:00, nevis no rīta) piecēlos un Axel bija jau aizgājis uz veikalu, nopircis divlitrīgo kolu, 3 kebabus, ikrus, maizi, kruasānus un daudz končas. Man tiešām patīk geji. Es novēlu katram studentam kādu, kas pērk garšīgas lietas smagajos, otrajos rītos.

Un vakar arī izklaidējāmies. Šoreiz Axela vietā bija vācietis Deniss. Pie Agneses no sākuma klausījāmies poker face un spēlējām pokeru. Tad spēlējām litrbolu un tad izdomājām iet uz kādu bāru, kur vēl nekad nebijām bijuši. Un tas bija AWESOME. Parasts british pub, bet tāpēc tas arī bija tik awesome. Patīkama pāramaiņa pēc 'saint des seins' (roka bārs) un 'cafe pop' (13 pa 13). Visādas sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem un mana stresošana, ka "why the fuck are they showing some stupid curling, and not real sports, like ice hockey??!" Bet tad es par to beidzu pārdzīvot. Un tad mēs gājām uz geju klubu 'shanghai' un tad mājās.

Izklausās parasts vakars, bet tā nebija. Man tiešām vajag aprīli, lai es atcerētos, kā es ballējos Latvijā un salīdzinātu ar šejieni. Nu tā vienkārši vajag.

Šodien esmu slima un nevaru paelpot un klepoju un šķaudu, bet rīt vienalga ir jāiet uz cafe pop, jo ir pirmdiena un man ir brīvlaiks.

Otrs rīts

2010-02-16T16:25:00.005+01:00

Ir labāk. Es saku. Tā, kuce, redzamā dvaša pie visa vainīga.

dvaša

2010-02-15T23:14:00.007+01:00

Nemaaku izdzeest ierakstus :D

l.o.v.e.

2010-02-09T14:29:00.006+01:00

Ok, varbūt tomēr neej nomirt valentīndiena. Jo šī tiešām būs forša. Ir taču tik daudz lietu, ko mīlēt. Mani draugi, piemēram. Bez viņiem, zaķīšiem, būtu daudz grūtāk. Nu, protams, arī ģimene (pat brālis) un mani daudzie un foršie radinieki.

Ēdiens. Es mīlu ēdienu. Iespējams, es par to tagad runāju, jo es esmu NENORMĀLI izsalkusi. Ejot uz vannasistabu, gandrīz nokritu nespēkā. Mammīte tagad sūta naudu, un pirmais, ko es nopirkšu būs kaut kas ar GAĻU! (ja es izvilkšu līdz veikalam hah) Bet rīt man pirmā algas diena un tad cerams būs labāk, jo vēl taču par īri jāmaksā. Francija ir dārga, maita. Pēdējā nedēļa tādā anoreksijas zīmē man pagājusi - NE labprātīgi. Vienkārši, kad nav naudas un tu vienkārši nevari nopirkt pārtiku. Vismaz bija mazā atslodzes nedēļa ;D

Tātad, vēl lietas, ko mīlēt. Es mīlu antikvariātus un vecu vecu grāmatu veikalus - tādi Tulūzā ir daudz. Tā aura tur ir tik lieliska, un tad es vēlos būt piedzimusi divus gadsimtus atpakaļ. Vai arī piecdesmitajos. Vai sešdesmitajos. Tas atkarīgs no lietām, ko es atrodu. Mīlu Tulūzu. Tiešām. Ne tik Ļoti kā Rīgu, bet tomēr. Ā jā. Rīgā es tā pa īstam iemīlējos tikai tad, kad atbraucu no AFS gada. Uz visu skatījos ar tūrista acīm. Un ziniet. Mums ir sasodīti superīga pilsēta. Un skaista. Tulūzā man patīk, jo te ir tā franču aura - kā jau visās pilsētās Francijā - gaziljons kafejnīcu, dīvaini cilvēki, viss notiek mazāk sasteigti. Man patīk.

Mīlu miegu. Es varētu gulēt mūžīgi. Bet te es nonāku pretrunā pati ar sevi, jo man ļoti ļoti patīk darīt lietas, būt aktīvai, un nenogulēt svarīgas lietas (eksāmeni un lekcijas neskaitās. varbūt tas ir svarīgi, bet ne patīkami). diennaktī ir pārāk maz stundu, lai es izgulētos + vēl lai paspētu izdarīt visu, kas darāms, un ko es gribu darīt.

Es mīlu kino. katra kino apmeklēšanas reize man ir kā svētki. Tas nekas, kas es eju uz kino biežāk nekā reizi nedēļā. Es tiešām mīlu kino. Popkorna smarža. Cilvēki. Paklāji. Filmu reklāmas. Pašas filmas. Man nākotnē pašai varētu piederēt savs milzīgs kinoteātris. Dace būtu mana filmu kritiķe un arī tur strādātu. Jā.

Mīlu mūziku. Par šo pat nav komentāru. Katrs to mīl, es domāju.

Mīlu vēsturi. Kopš bērnības. Tā ir pati fascinējošākā lieta uz zemeslodes. Es tik ļoti vēlos laika mašīnu un neko nedarīt, vienkārši skatīties, kā viņi dzīvoja.

Mīlu grāmatas. Diemžēl sen neesmu lasījusi neko, jo jāmācās, jāstrādā, turklāt man te nav nekā latviski, ko lasīt (izņemot lilit oktobra numurs ;D). Un lasīt man patīk latviski. Tā var vairāk iedziļināties grāmatā. Un man patīk iedziļināties. Nekas mani nevar iztraucēt.

Vēl es mīlu lidostas. Lidostu smarža, lidmašīnu skaņa, visdažādākie cilvēki no VISAS pasaules. Tā aura ir lieliska. Vēl es mīlu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Tā kutinošā sajūta vēderā ir fantastiska. Iedomājieties vēsturisku kino lidostā??? ;DDD es laikam noģībtu no priekiem.

Nē, tiešām. Man pašai nav ne jausmas, kapēc es te pēkšņi rakstu kaut ko pozitīvu, jo parasti, kad es esmu izsalkusi, es esmu ļoti nikna. Varbūt tāpēc, ka es zinu, ka pēc šī ieraksta, es eju uz pārtikas veikalu.

!

2010-02-03T23:21:00.003+01:00

EJ NOMIRT, VALENTĪNDIENA!

kafē pop

2010-02-02T11:51:00.003+01:00

Tulūza sāk palikt arvien mazāka un mazāka un mazāka un mazāka. Man tas pietrūka no Rīgas. Nu, ka tu ej ballēties un pilnīgi katrā bārā/klubā tu satiec vismaz vienu pazīstamo. Lai gan šeit tā kāda zināmā satikšana bija ļoti ļoti awkward. Satiku Clement. Izrādās viņš ir ļoti labs draugs manam labākajam geju draudziņam šeit. Un Axel (gejdraudziņš) paskatījās uz mani un pateica "i know everything.". Un tad mana seja bija absolūtais wtf. Toties bija smieklīgi tāpēc. Ak cafē pop. Man patīk tas iestādījums. It sevišķi pirmdienās

2010-01-31T06:14:00.006+01:00

studentija

2010-01-26T04:43:00.007+01:00

Sestdien bija pirmais īstais un lielais eksāmens manā universitātes dzīvē līdz šim. Art antique. diezgan ļoti ļoti ļoti FAIL. Šis man pavisam noteikti būs jāpārliek jūnijā. Tāpat kā tas, kuru es nogulēju decembrī. Tagad man palikuši vēl 3 eksāmeni. Methodologie trešdien. Art medieval un histoire abi sestdien. Lai arī man tiešām patīk tas, ko mēs mācāmies, man ļoti riebjas eksāmeni. Eksāmenus vajadzētu izbanot.

Starp citu, šo eksāmenu es arī gandrīz nogulēju. Ļoti labi, ka bija sarunāts satikties ar Agnesi viņas metro stacijā. Tāpēc man viņa piezvanīja, jo es nebiju. 20 minūtes pirms eksāmena. (Metro līdz universitātei brauc 11 minūtes). Es saģērbos, iztīrīju zobus un nokavēju tikai 3 minūtes. Jūtos diezgan lepna ar savām spējām tik īsā laikā nokļūt eksāmena vietā. Eksāmens 3 stundas. Un pirmo reizi pēc ilga laika (kopš 1. lekcijas), es redzēju tik daudz cilvēkus. Nu jo uz lekcijām kāda puse vienkārši neiet. Bija cilvēki, kas nodeva savas lapas jau pēc 20 minūtēm - un tie bija tie, kurus es vienkārši nekad neesmu redzējusi.

Lai arī man šeit pamazām sāk parādīties paziņas (bet tiešām - tik lēni un pamazām) un arvien vairāk sāk iepatikties, es tomēr katru reizi, kad par to iedomājos, nenormāli saskumstu par ģeogrāfiem. nu man RIEBJAS, ka es biju iemesta tik draudzīgā barā un tagad esmu starp atsaldētiem francūžiem. man riebjas riebjas riebjas.

ā un klāt tam visam. AVATAR SŪKĀ!

bet viena lieta, kas man vienkārši fiziski SĀP sirdī, ir tas, ka JUMS PIE VELNA IR SNIEGS. daudz. labākā ziema, kopš cik gadus atpakaļ? kapēc gan tā nevarēja būt pagājušogad?

(un tikai pamēģiniet man tagad pateikt, lai es visu uztveru pozitīvāk. jo man šobrīd ir slikts garastāvoklis - tapēc arī tāds ieraksts. kad ir labi, tad ir pozitīvi ieraksti. viss.)

franču kino

2010-01-22T21:01:00.005+01:00

Man šķiet, ka franču filmas ir lieliskākās visā pasaulē. Tik ļoti atšķiras no Holivudas filmām. Katra franču filma, ko esmu redzējusi ir skumja, skaista un priecīga vienlaicīgi. Un noskatoties filmu, nav tā, ka tu aizmirsti jau pēc piecām minūtēm. Tām filmām ir pēcgarša. Kas turklāt saglabājas kādu laiciņu. Ja man tagad nebūtu sesija, es tik ļoti saritinātos segā, skatītos franču filmas un ēstu kruasānus. Visu laiku mīļākā filma man laikam ir Les Choristes - to es varētu skatīties katru dienu.

Par iešanu uz kino. Šeit atšķirībā no Rīgas, kino no rītiem ir dārgāks un neviens gandrīz uz filmām neiet dienas pirmajā pusē. Arī pēcpusdienā nav daudz kino apmeklētāju. Viss fun notiek vakaros pēc 19:00/20:00. Par to es brīnījos pirmajā nedēļā Tulūzā, jo gāju uz kino 16:00 (kas ir normāls un parasts laiks, lai Latvijā ietu uz kino) un bijām 3 cilvēki zālē. Turklāt biju uz filmu, kas nesen sākta rādīt. Jā, un arī vietu tu nevari izvēlēties, pērkot biļeti - kurš pirmais zālē, tas uzvar ar krutāko sēdvietu. Tātad vakaros ir garas rindas un visi grib iet uz kino. Un sestdienās vispār gandrīz neiespējami dabūt biļeti, jo tad abi daudzzāļu kino tiek gāzti riņķī ar cilvēku daudzumu.

Vēl es esmu ievērojusi, ka iešana uz kino vienatnē, nav nekas WOW, kā tas ir Latvijā. Vismaz puse no kino apmeklētājiem iet vieni. Varbūt esmu izvēlējusies īsto valsti, jo uz Forumu Rīgā esmu bijusi viena pati desmitiem reižu. Man patīk kino un filmas, un skatīties vienai.

gaillac

2010-01-22T02:55:00.009+01:00

Es nezinu, vai šim ierakstam vajadzētu būt skumjam vai smieklīgam (jo nu es tomēr esmu bijusi tikai uz vienu īstu randiņu mūžā). Tātad i got stood up. Jā. Čalis vienkārši neatnca uz randiņu.

Es izskatījos skaisti, mani mati stāvēja perfekti (parasti, ja es gribu, lai tie ir perfekti, tie vienkārši nestāv, kā vajadzētu), kosmētika bija tieši tik cik vajag - ne par daudz, ne par maz. Un tas muļķis vienkārši neatnāk un atsūta īsziņu, ka "piedod, man svarīgas darīšanas bla bla bla.." ČETRDESMIT minūtes vēlāk. Stulba sajūta, lai arī šis nebija no tiem "es viņu gribu te un tagad" čaļiem (lai gan, ko es varu zināt? iepazinos pagājušo piektdien pilnīgā pālī un neatceros vai viņš bija skaists vai vienkārši cute. varbūt viņš bija no tā superseksīgā filmu zvaigžņu tipa. lai gan - ko nu vairs.. man vienalga). Uzreiz zvanīju Agnesei "Čau, ko dari šovakar?" [pastāsta, ko dara] "āāāāāā, ok. es atnesīšu vīnu. Varam piedzerties šovakar? Tas idiots neatnāca". Azgāju pie Agneses. Pasūdzējos. Un mēs piedzērāmies no slikta vīna pusstundā. Tik ātri tiešām es nekad vēl nebiju sadzērusies. Protams, ka pie viņas bija arī viņas jaunais draudziņš. Bet viņš nemāk dzert, kā jau francūzis, tapēc mēs ar Agnesi sākām ārdīties pie YMCA jau vakara sākumā, kamēr viņš lēni malkoja savu viņa glāzi.

pēc tam gājām uz vienu bāru, kurā spēlēja viena funky/rock underground grupa, ar Agnesi ārdījāmies pie muļķīgiem deju soļiem (jo francūži tiešām visu dara nopietni un nesaprot, ka ja tu dejo astoņdesmito gadu kustības - tas ir pa jokam), dzērām, jo es biju depresīvajā un viņa negribēja, lai esmu viena kura uzvedās muļķīgi. Pāris tizlu kritienu, pāris aliņu pa brīvu no skaistā bārmeņa un tad jau vakars gandrīz beidzies, jo Agnesei rīt skola, bet man brīvs, tāpēc viņa pati sev, man un savam puisim apsolīja, ka jāiet mājās ap 1:00. Un tā kā skaistais bārmenis bija pārlieku skaists, un nepievērsa mums uzmanību, nekas cits neatlika kā man un Agnesei sākt bučoties (jāsaka gan, ka Agneses puisis un visi pārējie bija sajūsmā), lai nu es tiešām nezinu, ko mēs gribējām panākt ar to, vismaz bija jautri un bija ovācijas. Sanāca pievērst skaistā bārmeņa uzmanību. Bet nu vienalga. Pirmais jautājums "ko es daru Tulūzā?". otrais, kad uzzinājis, no kurienes es emsu "woooow, gribi pārgulēt??". Lieliski. kārtējais 'es esmu no austrumeiropas piekritējs'. "ej dirst!".

Tagad ir viena lieta, ko es nesaprotu. Tā kā es esmu Latviete (austrumeiropa aaaaaaaaaaaaaa), tad vai tiešām visus šos 6 gadus, ko es plānoju pavadīt Tulūzā, man jādzīvojas vientuļai (lai gan ja es gribētu, es varētu maukoties apkārt uz nebēdu, jo esmu blonda un no austrumeiropas, lai gan visiem cenšos ieskaidrot, ka mēs esam vairāk uz ziemeļiem, nevis austrumiem)? Jo kā es kādam bārā (un ne tikai. arī ikdienā) pasaku, ka esmu no Latvijas, viņi uzreiz domā, ka es ar viņiem gulēšu un būšu fuck friend (un tiešām - es neizskatos tā. tiešām. esmu average vidējā latviešu meitene ar neko īpašu. ok šeit tie ir blodie mati, jo nav daudz (gandrīz nemaz) blondīņu Francijā, bet nuu vienalga. es tiešām neizskatos pēc austrumeiropas mauķeles). Un tas nav godīgi pret mani. Bet ko man darīt tagad? Sešus gadus sēdēt un skatīties romantiskas filmas un sapņot par skaistam lietām un sapņu prinčiem? Ja tā turpinās notikt (un ja man būs jāturpina raudošai zvanīt vienai no manām lieliskajā draudzenēm Latvijā (kas man īstenībā besī ārā, jo man sajūta, ka es viņām zvanu tikai tad, kad man ir ļoti sūdīgi (sūdīgajam pārsvarā gadās N. - piedod ;D) vai arī hiperlabi - un tas nav īpaši godīgi pret viņām. nepatīk, ka zvanīšana tik dārga un tikai emociju uzplūdos. gribu viņas visas satikt ļoti ļoti dzīvē un runāties no sirds par visu)), tad es tiešām varētu pārvērsties par tām sievietēm, kas ienīst visu un ir frigidas. JĀ!!! tātad mans jautājums: vai latviešu meitenes var tikt uztvertas nopietni Francijā?

les partiels

2010-01-21T16:32:00.005+01:00

Šobrīd sesija rit pilnā sparā. Un es īsti nevaru saprast, kāpēc man ir tik ļoti vienalga, jo man tiešām patīk tas, ko es šeit mācos. Bet kaut kā es esmu tik nogurusi no visas Francijas, ka man vairs nav spēka mācīties un viss, ko es gribu darīt, ir gulēt. Jā, dzīvošana skaistā pilsētā, skaistā valstī, starp skaistiem cilvēkiem nogurdina. Katru dienu smadzenes apstrādā jaunu informāciju, katru dienu mazliet labāk runāju franciski un katru dienu manā smadzeņu datu sistēmā nokļūst jauni cilvēki. Ikdiena vien jau ir milzīga informācijas gūzma. Un tagad man vēl jāmācās daudz lietas, turklāt citā valodā nevis dzimtajā? aaaaaaaaa. Man tiešām nepatīk, ka nogurums ir atnācis tagad, nevis kaut kad agrāk/vēlāk.

Un jā. Katru dienu manā kontā jaunas pazīšanās un man ir prieks, ka arvien vairāk tie ir francūži, nevis international ppl, jo lai arī francūži ir kaitinoši ar savu franciskumu, tomēr viņi ir tik fascinējoši, ka tomēr gribās būt vienam no viņiem, lai gan tu zini, ka nekad tāds nebūsi, jo jāpiedzimst francūzim, lai tu būtu franč-awesome. ā jā - francūži domā, ka visai pasaulei vajadzētu runāt tikai franču valodā (man starp citu nekas nebūtu pretī - tā tomēr, manā skatījumā, ir skaistākā valoda uz zemes) - viena no lietām, kapēc viņi gan patīk, gan nepatīk cilvēkiem no citām valstīm - ar savu pārspīlēto mīlestību pret valodu un valsti. un tomēr no otras puses viņi nav patrioti. Jā. Bet nu es šeit dzīvoju un man patīk. Sajūta, ka dzīvoju vecās filmās un skaistās fotogrāfijās. Un vecas filmas ir foršas.

tulūza un dzīvīte

2010-01-20T23:50:00.002+01:00

Akjā. Man ir blogs. Nezinu īsti vai no tā ir kāda jēga, vai nē, bet nu draugos es īpaši negribu nogurdināt cilvēkus ar manu īpaši garlaicīgo Francijas dzīvi un uzdzīvi. Lai gan uzdzīve te ir ļoti interesanta patiesībā, nevis garlaicīga. Jā. Piektdienas uzdzīve man pamanījās sadabūt 2 randiņus vienai nedēļas nogalei. Esmu vienkārši on fire ;D

Tulūza. Katru dienu, un tiešām katru, te notiek kaut kas interesants un nepieredzēts, jo pilsēta lielāka nekā Rīga un tāpēc es īsti joprojām, nodzīvojusi jau gandrīz četrus mēnešus, nesaprotu šejieni. Bet kā jau katrai franču pilsētai, šitai ir tāāāāāds šarms. tiešām. Visas mazās kafejnīcas, gaziljons mazu ieliņu, kurās esmu apmaldījusies ne vienu reizi vien un interesanti cilvēki. Lai gan cilvēku dažādība šeit nav tik liela, kā Rīgā. for real. Tāda sajūta, ka šejieniešiem ir bail atšķirties no citiem, tapēc es jau esmu iedalījusi cilvēkus dažādās kategorijās - zāle, seksī, kuces, mellie, wannabī buržuji, īstie buržuji, nūģi (un nevis tādi, kā Latvijā, bet tiešām LAME LAME LAME), rastafanāti u.c. Nu dažas no manis izdomātajām kategorijām. Es zinu, ka nav labi šitā dalīt cilvēkus un bla bla bla. EJIET PROM!!! es varu! un te arī vienas kategorijas pārstāvji pret otras kategorijas pārstāvjiem nav nemaz baigi zaķīši, kā tomēr notiek Latvijā, ka tu vari būt kautkāds reperis (ā, jā. tādu te nav. un arī b-ball čaļi nē) un draudzēties ar cilvēku hipijā. šeit tā nenotiek. skaistie ar skaistajiem un tad ir tie citi. Starp citu, es arī esmu metama vienā maisā - ārzemju studenti. arī man ir kategorija, kas man tomēr besī ārā, jo es plānoju šeit mācīties sešus gadus. Pamazām gan ar Agnesi mums sanāk iefiltrēties francūžos, jo tas tiešām ir ļoti ļoti grūti. viņi visi dzīvo savā mazajā francūžu pasaulītē.

Ai bet nu man šeit patīk. Protams, ka Rīga ir nenormāli foršāka, bet es ne īpaši gribu mācīties Latvijas arheoloģiju - mūsu vēsture tomēr ir diezgan garlaicīga - vieni vienīgi zemnieki visur. Šobrīd gan es nezinu, vai man tiešām iet uz arheoloģiju un darīt to 6 gadus, vai arī tikai 3 gadus un tad uz Latviju un mācīties restaurāciju un darīt jūgendstila ēkas. ā un man RIEBJAS, ka nevienā no daudzajām grāmatām par jūgendstilu, kas ir manas universitātes 5stāvīgajā bibliotēkā, nav pieminēta Rīga. NEVIENĀ. stulbie francūži.

Bet nu gan jau laika gaita es izdomāšu kas un kā. Jo tagad viss notiek tikai in general, so..